Jau ceturto gadu iepakojuma nozares pārstāvji tikās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) Jelgavā, kur 9. aprīlī norisinājās “Latvijas Zaļā punkta” (LZP), Latvijas Iepakojuma asociācijas (LIA) un LBTU organizētais seminārs Ilgtspējīgs iepakojums: no dizaina līdz pārstrādei. Tuvojoties Eiropas Savienības Iepakojuma un izlietotā iepakojuma regulas (PPWR) spēkā stāšanās datumam 2026. gada 12. augustā, kas turpmākajos gados būtiski mainīs prasības iepakojumam visā Eiropas Savienībā, tostarp arī Latvijā, tika pārrunāts, ko šīs pārmaiņas nozīmēs uzņēmumiem, tirgum, sabiedrībai, un kā uzņēmumiem tām sagatavoties praksē.
Šoreiz Latvijas nozares speciālistu viedokli seminārā papildināja Pasaules Iepakojuma organizācijas (World Packaging Organization / WPO) pārstāvji, tiešsaistē daloties pieredzē un zināšanās. WPO Ģenerālsekretārs Johannes Bergmair norādīja uz to, ko darīt un ko nedarīt attiecībā uz iepakojuma materiālu pārstrādājamību, lai pārliecinātos, vai jūsu iepakojums ir piemērots nākotnei. Savukārt WPO Viceprezidente ilgtspējas un pārtikas taupīšanas jautājumos Nerida Kelton iepazīstināja ar globāliem viedokļiem iepakojuma aprites ekonomikas kontekstā.
LZP valdes loceklis Kaspars Zakulis uzsvēra, ka straujo regulējuma izmaiņu sakarā ir svarīgi uzturēt nepārtrauktu dialogu ar visām iepakojuma apritē iesaistītajām pusēm. Tādejādi šis ikgadējais seminārs uzskatāms kā nozīmīga platforma, kas palīdz veidot kopīgu izpratni par pārmaiņām un nepieciešamajiem risinājumiem. LZP kā ražotāju atbildības organizācijas mērķis ir palīdzēt šos procesus padarīt uzņēmumiem saprotamākus un vienlaikus palīdzēt virzīt nozari uz praktiskiem, īstenojamiem risinājumiem, kas veicina gan efektīvu iepakojuma apriti, gan uzņēmumu ilgtspējīgu attīstību
Semināra tika apspriesta uzņēmumu gatavība jaunajām prasībām un uzsvērta nepieciešamība rīkoties jau tagad. Lai gan daļa regulas prasību stāsies spēkā pakāpeniski līdz 2030. gadam, tās skars plašu jautājumu loku – no iepakojuma sastāva un pārstrādājamības līdz marķējumam, atkārtotai izmantošanai un pārstrādātā satura izmantošanai. Tas nozīmē nepieciešamību veikt iepakojuma portfeļa auditu, apzināt tirgū esošos iepakojuma veidus, sakārtot datu bāzes un specifikācijas, identificēt augsta riska risinājumus, nostiprināt prasības piegādātāju līgumos un noteikt skaidru atbildību par iepakojuma atbilstību.
“Ja uz jaunajām prasībām raugāmies ilgtermiņā, to mērķis ir veidot pārskatāmāku, efektīvāku un uz vides saglabāšanu vērstu iepakojuma sistēmu. Tas sniedz ieguvumus ne tikai vides aizsardzībā, bet arī nodrošina skaidrākus spēles noteikumus tirgus dalībniekiem un saprotamāku vidi patērētājiem. Uzņēmumi, kas savlaicīgi pārskatīs savus iepakojuma risinājumus un spēs piedāvāt ilgtspējīgākas izvēles, būs labāk sagatavoti gan tirgus attīstībai, gan sabiedrības pieaugošajām gaidām,” uzsvēra Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāres vietniece vides politikas jautājumos, Ph. D. Rudīte Vesere.
Seminārā uzmanība tika pievērsta arī riskiem, ar kuriem uzņēmumi var saskarties, gatavojoties PPWR ieviešanai. Eksperti norādīja, ka izaicinājumus rada ne tikai pārlieka paļaušanās uz piegādātājiem, nepietiekama dokumentācija un pierādījumu trūkums vai neskaidrs marķējuma pamatojums, bet arī plastmasas iepakojuma materiālu daudzveidība tirgū, kas apgrūtina efektīvu šķirošanu un samazina pārstrādes iespējas.
To apliecina arī LBTU īstenotais pētījums ES projekta LIFE Waste To Resources IP ietvaros, par ko seminārā atgādināja LIA valdes priekšēdētāja un LBTU vadošā pētniece Sandra Muižniece-Brasava. Pētījuma ievaros Latvijas tirdzniecības vietās tika analizēti vairāk nekā 3000 iepakojumu. Pētījumā secināts, ka visbiežāk tirgū sastopamais iepakojums ir 5 (PP), kas veido 25% no analizētajiem iepakojumiem. Tam seko iepakojumi, uz kuriem materiāls vispār nav norādīts (22%), 7 (OTHER) marķējums (13%) un 1 (PET) marķējums (12%). Šie dati izgaismo gan iepakojuma materiālu daudzveidību tirgū, gan būtisku problēmu – nepietiekami skaidru marķējumu, kas apgrūtina patērētājiem pareizu šķirošanu un sarežģī kvalitatīvu pārstrādi.
Semināra dalībnieki vienojās, ka PPWR ieviešana nav tikai normatīvu izmaiņa, bet plaša tirgus transformācija. Uzņēmumiem tas nozīmē nepieciešamību pārskatīt iepakojuma izvēles, stiprināt iekšējo atbildību un investēt gudrākos risinājumos. Savukārt patērētājiem tas nozīmēs skaidrāku marķējumu, vienkāršāku šķirošanu un ilgtspējīgākus produktus ikdienā.
Seminārā Ilgtspējīgs iepakojums: no dizaina līdz pārstrādei 2026 piedalījās vides un iepakojuma nozares eksperti no Latvijas un ārvalstīm, tostarp KEM valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere, LBTU vadošā pētniece un LIA valdes priekšsēdētāja Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Universitātes Banku augstskolas profesore un Latvijas Zinātnes padomes eksperte sociālajās zinātnēs Natālija Cudečka-Puriņa, Pasaules Iepakojuma organizācijas (WPO) viceprezidente ilgtspējas un pārtikas atkritumu mazināšanas jautājumos Nerida Keltone (Nerida Kelton), Pasaules Iepakojuma organizācijas (WPO) ģenerālsekretārs Dr. Johanness Bergmairs (Johannes Bergmair), kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas dizaina katedras vadītāja, asociētā profesore Maija Rozenfelde.
Semināru noslēdza LZP Vides pārvaldības un kvalitātes vadītājas Lauras Bergas vadītā diskusija Pāreja uz apritīgumu: pienākums, risks vai biznesa iespēja? par uzņēmumu gatavību pārmaiņām, kurā piedalījās arī LIA, LBTU, “Balticovo”, “Orkla Latvija”, “Stenders” un “Fazer Latvija” pārstāvji. Semināru apmeklēja arī LIA biedru pārstāvji. Plašāk lasāms šeit
Foto: Ieva Makare
Avots: zalais.lv 2026. gada 13. aprīlis
