2024. gadā varētu atgūt jau 85 % no depozīta sistēmā esošo produktu iepakojuma

Katru dienu depozīta sistēmā tiek nodoti vidēji 1,2 miljoni iepakojumu, intervijā aģentūrai LETA saka SIA “Depozīta iepakojuma operators” (DIO) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Kopumā šogad plānots atgūt vairāk nekā 80% no tirgū laistā iepakojuma, kas gan ir mazāk nekā tika cerēts sistēmu izveidojot. Pašlaik visvairāk tiek nodots ūdens un alus iepakojums. Tomēr jau 2024. gadā plānots, ka iepakojuma atdošanas īpatsvars sasniegs jau 85 %, bet pēc tam tuvosies 90 %.

Kā varat vērtēt depozīta sistēmas darbu nu jau ilgāk nekā gadu?

Ir krietni audzis gan taromātu skaits, gan paplašināts pieņemamo iepakojumu veidu klāsts. Līdz ar to Latvijā pašlaik ir visplašākais nododamo iepakojumu veidu klāsts Baltijā. Piemēram, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas var nodot arī visu stipro dzērienu skārdenes un PET pudeles, arī vīna pudeles.

Kur nonāk tie iepakojumi, kurus iedzīvotāji nav nodevuši depozīta sistēmā?

Diezgan būtiska daļa no nenodotā iepakojuma ir saistīta ar pārrobežu tirdzniecību. Skārdenēm tie ir pat līdz 10 % no Latvijā pārdotā apjoma. No kopējā iepakojumu skaita tie ir 2-4 %. Savukārt pārējie iepakojumi ir tie, kuri tiek sabojāti, tiek izmesti sadzīves atkritumos atkritumu maisiņos kopā ar kartupeļu mizām un citiem atkritumiem, un tos neviens nesašķiro.

Kas tālāk notiek ar plastmasas iepakojumiem, kurus nodod depozīta sistēmā?

Plastmasas iepakojums tiek sapresēts ķīpās un mūsu gadījumā tas tālāk tiek sūtīts uz “PET Baltija” pārstrādes rūpnīcu. Pirmais produkts, kas top no plastmasas pudelēm, ir tā saucamās pārslas. No tām var ražot granulas, kuras jau tālāk var izmantot ikvienam produktam, kura izejviela ir PET materiāls, sākot no jaunām pudelēm, beidzot ar šķiedrām. No Latvijas PET pudelēm tālāk top automašīnu paklājiņi tādām automašīnām kā “Škoda” un BMW. No vienas 1,5 litru PET pudeles var izvilkt šķiedras pavedienu pat vairāk nekā 300 kilometru garumā. Savukārt pudeļu korķīši tiek samalti un no tiem rodas cita veida plastmasa, no kuras ražo jaunus korķus vai plastmasas traukus. Plašāk lasāms šeit.


Avots: LETA un Bauskasdzive.lv 2023. gada 25. septembris