Pēc Nīderlandes Ilgtspējas iepakojuma institūta (Kennisinstituut Duurzaam Verpakken / KIDV) un Grieķijas Iepakojuma un materiālu ražotāju asociācijas (Association of the Greek Manufacturers of Packaging & Materials / AGMPM) iniciatīvas 2. februārī notika pirmais Eiropas vebinārs par atkārtoti lietojamo iepakojumu. Vebināra ziņojumu centrā – iepakojuma materiālu ražošanas izaicinājumi, ieviešot obligātās atkārtoti lietojamā iepakojuma izmantošanas prasības Eiropas tirgū. Pieredzē un zināšanās dalījās KIDV pārstāvis un iniciatīvas Planet Reuse līdzdibinātājs Marcel Keuenhof un iniciatīvu InOff Plastic un Planet Reuse līdzdibinātāja Manon Sennechael, vērtējot iespējas un risinājumus un jaunākos sasniegumus attiecībā uz atkārtoti lietojamo iepakojumu, kā arī iepazīstinot vebināra dalībniekus ar Eiropas platformu atkārtoti lietojamam iepakojumam – Planet Reuse.
Atkārtoti lietojamā iepakojuma jēdziens nav jauns un eksistē jau gadu desmitiem, pat simtiem – sākot ar māla krūku un koka mucu, turpinot ar stikla dzērienu pudeļu utt. lietošanu sabiedrības ikdienā. Saskaņā ar 20.12.1994. Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, atkārtota iepakojuma lietošana definēta kā “jebkāda darbība, kuras rezultātā iepakojumu, kas paredzēts un veidots, lai savā aprites ciklā veiktu noteiktu minimālu skaitu rotāciju un pārvietošanu, atkārtoti piepilda vai lieto atbilstīgi tā sākotnējam uzdevumam ar vai bez tirgū esošo palīglīdzekļu, kas ļauj iepakojumu izmantot atkārtoti, izmantošanas; šāds atkārtoti lietots iepakojums kļūst par izlietoto iepakojumu, kad to vairs atkārtoti nelieto.” Tādejādi izlietotā iepakojuma izmantošana citiem mērķiem nebūtu definējama kā atkārtota iepakojuma lietošana.
Vērts pieminēt Eiropas dažādu valstu centienus un sasniegumus atkārtoti lietojama iepakojuma plašākai izmantošanai. Tā, piemēram, kādā Nīderlandes lielveikalā atvērta pirmie pašapkalpošanās stendi produktu atkārtotai uzpildīšanai, kā arī uzstādīti stendi ūdens uzpildei, ieviesta vīna pudeļu nodošana atkārtotai lietošanai. Austrijas lielveikalos līdz 2024. gadam vismaz 25 % dzērienu (piens, alus, ūdens vai sula) jābūt iepildītiem atkārtoti lietojamā iepakojumā. Itālijā aktualizēta iniciatīva veicināt atkārtoti lietojamo iepakojumu, bet kāds stikla ražošanas uzņēmums jau izveidojis atkārtoti lietojamā stikla iepakojuma pētniecības laboratoriju. Zviedrijas lielveikalos Coca-cola piedāvā dzērienu uzpildes aparātus. Beļģijā uzsākta iniciatīva Green Deal, kas koncentrēta uz atkārtotā iepakojuma lietošanu. Īrijā darbojas plastmasas pudeļu un alumīnija skārdeņu depozīta sistēma, kā arī noteikta prasība, ka visam iepakojumam jābūt pārstrādājamam vai atkārtoti lietojamam līdz 2030. gadam.
Francijā iniciatīvas InOff Plastic ietvaros liela viesnīcu ķēde veikusi izmaiņas dažādu plastmasas produktu lietošanā savās viesnīcās – daļu pārtraucot vispār lietot, daļai samazinot apjomu vai vēl daļu nomainot ar dabai draudzīgākiem alternatīviem produktiem. Francijā vairākos veikalos var atgriezt izmantotās vīna pudeles, un šajā valstī Coca-cola izmanto atkārtoti lietojamās stikla pudeles. Lielbritānijā vairāki zīmoli apvienojušies, piedāvājot produktus atkārtoti uzpildāmā iepakojumā, bet Lidl veikalu tīklā pieejami dažādu produktu atkārtotas uzpildes stendi. Vācijā izstrādāta likumdošana, kas paredz atkārtoti lietojama iepakojuma izmantošanu ātrajā ēdināšanā.
Pastāv dažādi iepakojuma atkārtotas lietošanas veidi: iepakojuma atkārtota uzpilde mājās vai ārpus mājas (piem. lielveikalā) vai izmantotā iepakojuma atgriešana ar savākšanu dzīvesvietā, vai iepakojuma atgriešanu caur depozīta sistēmu.
Kāpēc jāveicina iepakojuma atkārtota lietošana: 1/ Mazāka ietekme uz vidi; 2/ Izmaksu ietaupījums; 3/ Piesārņojuma samazināšana; 4/ Esošo un jaunu klientu piesaiste; 5/ Jaunas iespējas zīmolu reklāmai; 6/ Samazināta izejvielu cenu un pieejamības nepastāvība.
Kādi faktori ierobežo iepakojuma atkārtotu lietošanu: 1/ Uzglabāšanas vietu nepietiekamība un atgriešanas loģistika; 2/ Tīrīšana un kontrole; 3/ Higiēnas prasību ievērošana un ar to saistītā atbildība; 4/ Patērētāju uzvedība (atgriešanas procents, bojājumi); 5/ Pierādījumu nodrošināšana mazākai ietekmei uz apkārtējo vidi; 6/ Administratīvais slogs
Pašreiz Eiropas valstīs tiek ieviesti pastiprināti likumdošanas noteikumi individuāli valsts līmenī iepakojuma atkārtotai lietošanai, savukārt EU līmenī izstrādāti priekšlikumi jaunai EK Regulai par Iepakojumu un izlietoto iepakojumu, ar ko groza Regulu (EK) 2019/1020 un Direktīvu (EK) 2019/904, un atceļ Direktīvu 94/62/EK.
Vebināra noslēgumā dalībnieki saņēma papildus informāciju par Eiropas platformu atkārtoti lietojamam iepakojumam Planet Reuse – pirmo tiešsaistes platformu un tīklu, kas apvieno nozares profesionāļus, lai veidotu dialogu, mācītos un sadarbotos par atkārtoti lietojama iepakojuma risinājumiem. Pašreiz platformā piedalās 450 biedri no 290 dažādām organizācijām, kuri jau piedāvājuši 69 priekšlikumus iepakojuma atkārtotai lietošanai.
Iepakojuma atkārtotas lietošanas sistēmas ieviešanai nozarei nepieciešams izstrādāt un definēt skaidras un vienotas likumdošanas prasības.
