Pērn Latvijā ieviestās izmaiņas polimēru iepakojuma apsaimniekošanā ir būtiski palielinājušas pārstrādājama plastmasas iepakojuma izmantošanu, taču šīs sfēras aprites ekonomiku ietekmē naftas cenu svārstības un iepakojuma ražošanā izmantojamo materiālu pārstrādes īpašības.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš atzīst, ka līdz tam ražotājiem (tirgotājiem) nebija tiešas — finansiālas – motivācijas pievērsties plastmasas iepakojuma jautājumiem un izmantot (cik vien tas iespējams) pārstrādājamu iepakojumu.
2023. gada novembrī 2024. gada budžeta projektu pavadošajā nodokļu likumu izmaiņu paketē tika iekļauti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kuros paredzēja, ka attiecīgo nodokli maksā uzņēmēji, kuri izmanto plastmasas iepakojumu, bet šī nodokļa maksātāja funkciju izpilda ražotāju atbildības sistēmas (kopumā četras) — to starpā arī SIA Latvijas Zaļais punkts. Līdz ar attiecīgo prasību ieviešanu Latvijā tika radītas arī salīdzinoši plašas iespējas ražotājiem (tirgotājiem) preču iepakojuma atbilstības (pārstrādājams, nepārstrādājams) noteikšanai.
Proti, iepakojuma izmantotāji (ražotāji tirgotāji) no plastmasas iepakojuma ražotāja – piegādātāja saņem apliecinājumu, ka tā ir pārstrādājama (norāda vismaz vienu tā pārstrādes rūpnīcu Eiropā). Otra iespēja ir dokuments — atzinums, balstoties uz akreditētas laboratorijas (Latvijā tāda ir SIA Nordic Plast) testēšanas rezultātiem par iepakojuma materiālu sastāvu un to pārstrādājamību. Kā arī trešā iespēja – iztikt bez jebkādiem atzinumiem, ja plastmasas iepakojums sastāv no viena no četriem materiāliem (tā ražotāja norādītajiem), kurš tiek automātiski uzskatīts par pārstrādājamu. Plašāk lasāms šeit.
Avots: Db.lv, 2025. gada 29. aprīlis, autors Māris Ķirsons
