No tukšām vietām pārlieku lielās interneta pasūtījumu kastēs līdz mazajām šampūna pudelītēm viesnīcās – Eiropas Savienība (ES) gatavojas būtiski mainīt veidu, kā produkti tiek iepakoti, pārdoti un pēc lietošanas savākti. No šī gada 12. augusta visā ES sāks piemērot jauno Iepakojuma un izlietotā iepakojuma regulu.
Regula stājās spēkā jau pērnā gada 11. februārī, taču daudzas prasības tiks ieviestas pakāpeniski līdz 2030., 2038. un pat 2040. gadam.
Regula attieksies uz visu veidu iepakojumu neatkarīgi no tā, vai tas izgatavots no plastmasas, papīra, stikla, metāla vai cita materiāla. Tās mērķis ir samazināt nevajadzīga iepakojuma un atkritumu daudzumu, uzlabot pārstrādi un panākt, lai iepakojumu biežāk izmantotu atkārtoti.
Pārmaiņas skars ne tikai ražotājus un tirgotājus – patērētāji tās redzēs veikalu plauktos, interneta pasūtījumu kastēs, viesnīcās, kafejnīcās un restorānos.
Kāpēc nepieciešami jauni noteikumi?
Iepakojums ļauj pasargāt produktus no bojājumiem, tos uzglabāt un pārvadāt, taču līdz ar to arī atkritumu apjoms Eiropā turpina pieaugt. Eiropas Komisija regulā norādījusi, ka iepakojumam tiek izmantoti aptuveni 40% no visas ES patērētās plastmasas.
Ar jauno regulu dalībvalstīm noteikts pienākums samazināt iepakojuma atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar 2018. gada līmeni. Līdz 2030. gadam tas jāsamazina vismaz par 5 procentiem, līdz 2035. gadam – par 10, bet līdz 2040. gadam – par 15 procentiem.
Šie ir valstu kopējie mērķi, nevis katram iedzīvotājam noteikts individuāls ierobežojums.
Kas mainīsies no 12. augusta?
No 2026. gada 12. augusta jauno iepakojuma regulu sāks piemērot visā ES, taču tas nenozīmē, ka jau tajā pašā dienā veikalos pazudīs ierastie plastmasas iepakojumi.
Sākotnēji lielākās pārmaiņas skars uzņēmumus – tiem būs jāpārbauda, kuri izmantotie priekšmeti turpmāk uzskatāmi par iepakojumu, jāuzskaita visi iepakojuma veidi un jāsagatavo jauna atbilstības deklarācija, kurā cita starpā būs jānorāda informācija par iepakojuma ķīmisko sastāvu.
Par iepakojumu turpmāk uzskatīs arī, piemēram, tējas un kafijas maisiņus, kurus paredzēts izmest kopā ar produkta atliekām. Vienreizlietojama iepakojuma dokumentācija būs jāglabā piecus, bet atkārtoti lietojama iepakojuma – desmit gadus.
Patērētājiem pamanāmākās pārmaiņas, tostarp vienotāks marķējums, mazāki iepakojumi un vairāku vienreizlietojamas plastmasas veidu ierobežošana, tiks ieviestas pakāpeniski turpmākajos gados.
Iepakojums nedrīkstēs būt lielāks, nekā absolūti nepieciešams
Viena no pamanāmākajām izmaiņām būs cīņa pret pārmērīgu iepakojumu.
Līdz 2030. gadam ražotājiem un importētājiem būs jānodrošina, ka iepakojuma masa un tilpums nepārsniedz produkta aizsardzībai un lietošanai nepieciešamo minimumu.
Regula paredz ierobežot arī iepakojumus, kas produktu padara vizuāli lielāku, nekā tas patiesībā ir, piemēram, izmantojot dubultas sienas vai nevajadzīgus materiāla slāņus.
Pārmaiņas gaidāmas arī e-komercijā. Interneta pasūtījumu, transporta un grupas iepakojumos tukšās vietas īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 50 procentus. Par tukšo vietu tiks uzskatīta arī telpa, kas aizpildīta ar gaisa spilveniem, burbuļplēvi, papīra strēmelēm, putuplastu vai citiem pildmateriāliem. Prasības piemērošanas sākums būs atkarīgs arī no tā, kad Eiropas Komisija pieņems precīzu aprēķinu metodiku.
Ne visu iepakojumu varēs turpināt pārdot
No 2030. gada paredzēti ierobežojumi vairākiem vienreizlietojamas plastmasas iepakojuma veidiem. Tie attieksies uz:
- plastmasas plēvēm, ar kurām tirdzniecības vietās vairākas pudeles vai skārdenes apvieno vienā komplektā;
- plastmasas iepakojumu svaigiem, neapstrādātiem augļiem un dārzeņiem, kuru svars nepārsniedz 1,5 kilogramus;
- vienreizlietojamiem plastmasas traukiem, glāzēm un šķīvjiem ēdienam un dzērieniem, kurus patērē restorānā, kafejnīcā vai citā ēdināšanas vietā;
- atsevišķām mērču, ievārījuma, cukura, kafijas krējuma un garšvielu porcijām ēdināšanas nozarē;
- mazajām vienreizlietojamajām šampūna, losjona un citu higiēnas līdzekļu pudelītēm viesnīcās;
- ļoti plāniem plastmasas maisiņiem.
Ierobežojumiem gan paredzēti izņēmumi, piemēram, ja konkrētais iepakojums nepieciešams higiēnas, pārtikas drošības vai pārtikas izšķērdēšanas novēršanas dēļ.
Atsevišķus augļus un dārzeņus plastmasā joprojām varēs iepakot, ja tas būs vajadzīgs, lai novērstu bojāšanos, mitruma zudumu vai mikrobioloģisku apdraudējumu.
Uz iepakojuma būs vienotāks marķējums
Patērētāji nereti sastopas ar dažādiem simboliem un neskaidrību, kurā konteinerā konkrētais iepakojums jāizmet. Regula paredz ieviest visā ES saskaņotu marķējumu, kas ar viegli saprotamām piktogrammām norādīs iepakojuma materiāla sastāvu un palīdzēs to pareizi šķirot.
Atkārtoti lietojams iepakojums būs īpaši jāmarķē un jānošķir no vienreizlietojama iepakojuma. Informāciju par tā nodošanas vai uzpildes iespējām varēs sniegt arī ar kvadrātkoda palīdzību.
Šāds marķējums paredzēts no 2028. gada 12. augusta, taču precīzais prasības sākums būs atkarīgs arī no attiecīgo Eiropas Komisijas īstenošanas aktu pieņemšanas.
Visam iepakojumam būs jābūt pārstrādājamam
Regula paredz, ka tirgū laistajam iepakojumam jābūt projektētam tā, lai to pēc lietošanas varētu savākt, sašķirot un pārstrādāt, nekaitējot citu materiālu pārstrādei.
No 2030. gada iepakojuma pārstrādājamību plānots vērtēt ar A, B vai C pakāpi. Iepakojumu, kas neatbildīs vismaz C pakāpei, tirgū laist nevarēs. No 2038. gada prasības kļūs stingrākas un tirgū varēs palikt tikai A vai B pakāpes iepakojums.
Tas nozīmē, ka ražotājiem būs jāpārskata ne tikai izmantotais pamatmateriāls, bet arī vāciņi, etiķetes, līmes, krāsas un citi iepakojuma elementi, kas var apgrūtināt šķirošanu vai pārstrādi.
Plastmasas ražošanā būs jāizmanto vairāk pārstrādāta materiāla
Plastmasas iepakojumam tiks noteikts minimālais pārstrādātā materiāla saturs. No 2030. gada tam atkarībā no iepakojuma veida būs jāsasniedz 10 līdz 35 procenti.
Piemēram, vienreizlietojamās plastmasas dzērienu pudelēs vismaz 30 procentiem plastmasas būs jābūt iegūtai no pēc patēriņa savāktiem plastmasas atkritumiem. Citam plastmasas iepakojumam, uz kuru neattiecas īpašie izņēmumi, mērķis būs 35 procenti.
No 2040. gada prasības kļūs vēl stingrākas. Vienreizlietojamās dzērienu pudelēs pārstrādātās plastmasas īpatsvaram būs jāsasniedz 65 procentus, un tāds pats mērķis būs noteikts lielai daļai pārējā plastmasas iepakojuma.
Atsevišķi izņēmumi paredzēti zāļu, medicīnisko ierīču, zīdaiņu pārtikas un citam sensitīvam iepakojumam, kur pārstrādāta materiāla izmantošana var apdraudēt drošumu.
Kafejnīcās varēs izmantot savu krūzi vai trauku
Pārmaiņas būs jūtamas arī līdzņemšanai paredzēto ēdienu un dzērienu tirdzniecībā.
Līdz 2027. gada 12. februārim kafejnīcām, restorāniem un citiem ēdināšanas uzņēmumiem būs jānodrošina sistēma, kas ļauj pircējam dzērienu vai gatavo ēdienu saņemt paša atnestā traukā. Šādā gadījumā produkta cena nedrīkstēs būt augstāka un pirkuma nosacījumi – neizdevīgāki nekā tad, ja tiek izmantots vienreizlietojams iepakojums.
Savukārt līdz 2028. gada 12. februārim uzņēmumiem būs jāpiedāvā arī iespēja ēdienu vai dzērienu saņemt atkārtoti lietojamā iepakojumā, kas darbojas atkalizmantošanas sistēmā. Šai prasībai paredzēts izņēmums mikrouzņēmumiem.
Kāpēc plastmasa ir īpaši problemātisks atkritums?
Plastmasa pati par sevi nav nevajadzīgs materiāls. Tā palīdz saglabāt pārtiku, samazina produktu bojāšanos un ir būtiska medicīnā, transportā un daudzās citās nozarēs.
Problēma sākas brīdī, kad izturīgs, no fosilajām izejvielām ražots materiāls tiek izmantots tikai dažas minūtes un pēc tam kļūst par atkritumu.
Plastmasa dabā bioloģiski nenoārdās tāpat kā pārtika vai papīrs. Tā pakāpeniski sadalās arvien mazākos gabalos, veidojot mikroplastmasu. Plastmasa piesārņo augsni un ūdeņus, var nonākt dzīvnieku organismā un pārtikas ķēdē, bet tās ražošana rada arī siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Vienlaikus par mikroplastmasas precīzo ilgtermiņa ietekmi uz cilvēku veselību zinātnē vēl nav pilnīgas skaidrības. Tādēļ korektāk ir runāt par iespējamu risku un pieaugošu iedarbību, nevis apgalvot, ka ikviena saskare ar plastmasu automātiski izraisa veselības problēmas.
Ar pārstrādi vien problēmu atrisināt nevar. Ne visu plastmasu iespējams ekonomiski un kvalitatīvi pārstrādāt, turklāt sarežģīti, netīri vai no vairākiem materiāliem veidoti iepakojumi bieži pārstrādei nav piemēroti. Tāpēc jaunās regulas uzsvars ir ne tikai uz šķirošanu, bet vispirms uz nevajadzīga iepakojuma samazināšanu un atkārtotu izmantošanu.
Kā plastmasas patēriņu samazināt jau tagad?
Jaunās prasības tiks ieviestas pakāpeniski, tomēr patērētāji vairākus ieradumus var mainīt jau pašlaik:
- iepērkoties izmantot vairākkārt lietojamu somu un nelikt katru augli vai dārzeni atsevišķā plastmasas maisiņā;
- līdzi ņemt atkārtoti lietojamu ūdens pudeli, kafijas krūzi un pārtikas trauku;
- izvēlēties nefasētus produktus vai lielāku iepakojumu vairāku mazu porciju vietā, ja produktu tiešām būs iespējams izlietot;
- izvairīties no individuālām mērču, cukura, kosmētikas un higiēnas līdzekļu paciņām;
- izvēlēties uzpildāmu iepakojumu vai koncentrētus produktus, kuru lietošanai vajadzīgs mazāk iepakojuma;
- vairākus interneta pirkumus apvienot vienā pasūtījumā, nevis saņemt katru preci atsevišķā kastē;
- depozīta iepakojumu nodot sistēmā, nevis izmest sadzīves atkritumos;
- iepakojumu šķirot atbilstoši vietējās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas norādēm, nevis ievietot šķirošanas konteinerā tikai tāpēc, ka tas izskatās pārstrādājams.
Svarīgi ir ne tikai plastmasu automātiski aizstāt ar papīru vai citu vienreizlietojamu materiālu. Vislielāko ieguvumu parasti dod atteikšanās no nevajadzīga iepakojuma un viena trauka, maisa vai kastes atkārtota izmantošana.
Uzņēmumi aicināti gatavoties jau tagad
Lai arī daļa stingrāko prasību sāks darboties tikai pēc vairākiem gadiem, iepakojuma dizainu un piegādes ķēdes nevar mainīt vienā dienā. Uzņēmumiem iesaka veikt iepakojuma portfeļa auditu, apzināt visus tirgū laistos iepakojuma veidus, sakārtot datubāzes un tehniskās specifikācijas, kā arī laikus identificēt risinājumus, kuri jaunās regulas dēļ varētu kļūt neatbilstoši.
Uzņēmumiem būs svarīgi arī nostiprināt prasības līgumos ar iepakojuma piegādātājiem un skaidri noteikt, kurš ir atbildīgs par iepakojuma sastāva, marķējuma, pārstrādājamības un tehniskās dokumentācijas atbilstību.
Avots: delfi.lv 2026. gada 16. jūlijs
