“Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļais punkts” aicina iedzīvotājus uzlabot iepakojuma šķirošanas kvalitāti, jo konteineros joprojām nonāk netīri, sajaukti vai neatbilstoši materiāli, kas kavē pārstrādi. Vienotais marķējums un pareiza iepakojuma attīrīšana un atdalīšana palīdzēs vairāk resursu novirzīt atkārtotai izmantošanai. Lai veicinātu kvalitatīvāku iepakojuma šķirošanu, “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļais punkts” apkopojuši biežākās kļūdas, kas tiek pieļautas šķirojot vieglo iepakojumu.
Konteinerā ievietojams iepakojums bez ēdiena pārpalikumiem
Viena no biežākajām kļūdām ir pārtikas iepakojuma izmešana šķirošanas konteinerā ar ēdiena paliekām, taukiem vai šķidrumiem. Šāds iepakojums var sabojāt arī citus konteinerā ievietotos materiālus un apgrūtināt to tālāku pārstrādi. Iepakojums pirms šķirošanas ir jāatbrīvo no ēdiena paliekām un viegli jāizskalo. Iepakojumam nav jābūt nevainojami tīram, tomēr uz iepakojuma palikušie ēdiena atlikumi sadaloties bojā kopējo konteinerā ievietoto materiālu.
Dažādu materiālu neatdalīšana
“Eco Baltia vide” pieredze rāda, ka konteineros nonāk iepakojums, kas sastāv no vairākiem materiāliem tos neatdalot, piemēram, plastmasas trauks ar kartona apvalku vai plastmasas kastītē atstāts putuplasts. Tas apgrūtina šķirošanu un samazina iespēju materiālus kvalitatīvi novirzīt pārstrādei. Tādēļ iedzīvotāji aicināti pēc iespējas atdalīt iepakojuma daļas pa materiālu veidiem, ja to var izdarīt vienkārši.
Katram atkritumu veidam savs konteiners
Vēl arvien šķiroto atkritumu konteineros ievieto arī sadzīves atkritumus. Daļa kļūdu rodas nevis nezināšanas, bet steigas dēļ, kad cilvēks neizlasa norādes uz konteinera un atkritumus izmet pēc pieņēmuma. Tādēļ šķirošana kļūst neprecīza un pārstrādei izmantojamie resursi var tikt zaudēti. Iedzīvotāji nereti dalīto atkritumu vākšanas konteinerus atšķir pēc tiem raksturīgā krāsojuma, tomēr dažādiem atkritumu apsaimniekotājiem konteineru krāsas var atšķirties. Lai sistēma būtu iedzīvotājiem draudzīgāka un saprotamāka, Eiropas Savienība (ES) ir ieviesusi normatīvo regulējumu, kas nosaka, ka visiem konteineriem ir jābūt apzīmētiem pēc vienotas piktogrammu sistēmas.
“Noteikumos paredzētās 23 dažādās marķējuma zīmes apliecina, cik daudzveidīgi ir materiāli un izstrādājumi, kas pēc lietošanas kļūst par atkritumiem. Vienotais marķējums ir nepieciešams, lai radītu lielāku skaidrību un mazinātu risku pārstrādājamiem materiāliem nonākt neatbilstošā tvertnē. Savukārt Resursu pārvaldības centrā jau šobrīd spējam atdalīt 18 dažādus atkritumu veidus, tāpēc precīzs marķējums un pareiza šķirošana ļauj arvien vairāk materiālu sagatavot atkārtotai izmantošanai un pārstrādei,” stāsta Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.
Pārstrādājami materiāli joprojām nonāk sadzīves atkritumos
Ne mazāk būtiska problēma ir arī pretēja tendence – daudzi pārstrādājami iepakojuma materiāli joprojām tiek izmesti sadzīves atkritumu konteineros. Nonākot sadzīves atkritumos, pārstrādājamie materiāli sajaucas ar bioloģiskajiem atkritumiem, tādēļ būtiski pasliktinās to kvalitāte un iespējas tos vēlāk atgūt pārstrādei. Tāpēc svarīgi ir ne vien zināt, ko nedrīkst mest šķirošanas konteinerā, bet arī atcerēties sašķirot to, kas patiešām ir pārstrādājams.
Kas nav ievietojams iepakojuma konteinerā?
Plastmasas, papīra vai stikla konteineros nereti tiek izmesti priekšmeti, kas pēc materiāla šķiet līdzīgi iepakojumam, bet patiesībā tādi nav, piemēram, putuplasts un tā izstrādājumi, netīri vienreizlietojamie trauki, folija izstrādājumi, rotaļlietas, papīra dvieļi un salvetes, laminēts papīrs un dāvanu maisiņi. Tas ir būtisks šķirošanas kvalitātes traucēklis, jo iepakojuma konteineri ir paredzēti konkrētai atkritumu plūsmai. Ja tajos tiek ievietotas neatbilstošas preces, var gadīties, ka derīgajam materiālam tajā nepietiek vietas un pārstrādājams materiāls tiek novietots blakus konteineram, kur tas tiek pakļauts ārējiem apstākļiem un zaudē savu kvalitāti. Plašāk lasāms šeit.
Avots: jauns.lv 2026. gada 20. marts
