VARAM informatīvais ziņojums par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam

2017. gada 15. martā LR Saeimai tika iesniegts 10 594 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums “Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu”. Saeima uzdeva VARAM līdz 01.03.2018. sagatavot informatīvo ziņojumu par tiesiskā regulējuma izvērtējumu Baltijas valstīs un iespējām izdarīt grozījumus Latvijas normatīvajos aktos par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam. Turpmāk neliels ieskats ziņojumā.

1. Dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas pamatprincips:
Realizējot dzērienus depozīta iepakojumā, produkta cenai pievieno depozīta maksu, kura tādā pašā apmērā tiek atmaksāta patērētājam, kad viņš nodod izlietoto iepakojumu.

2.Depozīta sistēmas darbība Baltijas valstīs:
Igaunijā obligātā depozīta sistēma dzērienu iepakojumam (depozīta sistēma vienlaikus vienreiz lietojamam un atkārtoti lietojamam iepakojumam darbību uzsāka 01.05.2005.) tika veidota vienlaikus ar dalītās atkritumu vākšanas sistēmu. Tolaik Igaunijā nebija attīstīta ražotāju atbildības sistēmu darbība.
Lietuvā obligātā depozīta sistēma dzērienu iepakojumam (depozīta sistēma vienreiz lietojamam iepakojumam no 01.02.2016.) tika veidota, kad valstī jau bija attīstīta dalītā atkritumu vākšana, aktīvi darbojās ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumi, un jau tika piemērota depozīta sistēma dzērienu atkārtoti lietojamam stikla iepakojumam.

3. Depozīta sistēmas piemērošanas un darbības pamatprincipi Latvijā:

  • Obligāto depozīta sistēmu piemēro vienreiz un atkārtoti lietojamam noteikta sortimenta dzērienu iepakojumam (ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, alus, dzērieni ar zemu alkohola saturu (sidrs, kokteiļi u.c.) no PET, stikla, metāla. Obligāts nosacījums depozīta iepakojumam – nacionāla līmeņa normatīvajos aktos noteikts logotips un svītrkodi.
  • Valstī darbojas vienota dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, ko piemēro nacionālā līmeņa operators, ko veido dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijās. Operators organizē iepakojuma pieņemšanu no patērētājiem un tā apsaimniekošanu.
  • Depozīta maksa dzērienu iepakojumam pievieno papildus preces cenai, un tās apmērs ir 10 centi par 1 depozīta iepakojuma vienību. Depozīta sistēmas operators iegūto peļņu reinvestē iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā. Iepakojuma savākšanas maksas (atlīdzība tirgotājiem) aprēķināšanai normatīvajos aktos tiek noteikta aprēķināšanas kārtība un obligāti iekļaujamās komponentes.
  • Depozīta sistēmas darbības modelis jānosaka normatīvajos aktos, norādot, kas sedz iepakojuma pieņemšanas vietu izveides un apkalpošanas izmaksas, kā arī kārtību, lai izvēlētos, vai konkrētajā vietā iepakojuma pieņemšana tiek veikta manuāli vai ar pieņemšanas automātu starpniecību.
  • Operators nodrošina sabiedrības informēšanas pasākumus saistībā ar depozīta sistēmas darbību un radītajām priekšrocībām, kā arī iedzīvotāju ieguvumus, iesaistoties sistēmā.

4. Depozīta sistēmas piemērošana dzērienu iepakojumam un mijiedarbība ar dalītās atkritumu vākšanas sistēmu
Dalītās atkritumu vākšanas sistēmā Latvijā gadu gaitā ieguldīti nozīmīgi līdzekļi, iegādājoties atkritumu dalītās vākšanas konteinerus un izbūvējot šķirošanas līnijas. Aprites ekonomikas modeļa izvirzītie mērķi ir sekojoši: apglabāto sadzīves atkritumu apjomu samazināšana līdz 10 % (2035. gads), sadzīves atkritumu pārstrāde 60 % apmērā (2030. gads). Savukārt iepakojuma pārstrādei ir noteikts atsevišķs mērķis – līdz 2025. gadam jānodrošina vismaz 65 % pārstrāde, bet līdz 2035. gadam – 70 %.
Atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbrīvojuma no dabas resursu nodokļa samaksas piemērošanu par iepakojumu un videi kaitīgām precēm ir noteikts pienākums izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājam (ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums) organizēt vismaz 4 komunikācijas pasākumus kalendārajā gadā, lai informētu sabiedrību par atkritumu dalītās vākšanas nepieciešamību un iespējām.

5. Nepieciešamie normatīvie akti depozīta sistēmas ieviešanai un piemērošanai

  • Grozījumi Iepakojuma, Dabas resursu nodokļa, Pievienotās vērtības nodokļa likumos;
  • MK noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam;
  • MK noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanas noteikumiem atkārtoti lietojamam iepakojumam (aizstās spēkā esošos).

6. Secinājumi

  1. Depozīta sistēma, neskatoties uz sarežģītāku ieviešanas procesu, kopumā nodrošina lielāku caurspīdīgumu un kontroles iespējas salīdzinājumā ar ražotāju atbildības sistēmu darbību, kā arī to var uzskatīt par ekonomiski izdevīgāku ilgtermiņā.
  2. Depozīta sistēma aptver tikai nelielu daļu no kopējā iepakojuma apjoma – aptuveni 10-15 %. Tomēr tas ir būtisks ieguldījums izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķu sasniegšanai. Abas sistēmas ir savstarpēji papildinošas, nevis izslēdzošas, jo iepakojuma veidi un materiāli, kuriem nepiemēro depozīta sistēmu, tiks vākti dalītās atkritumu vākšanas sistēmas ietvaros.
  3. Piemērojot depozīta sistēmu, ir sagaidāma netieša pozitīva ietekme uz kopējo sabiedrības vides apziņu, veicinot izpratni par atkritumu šķirošanu un dalīto vākšanu.
  4. Depozīta sistēmas darbībā – no patērētājiem pieņemot depozīta iepakojumu, iespējams izmantot pašvaldībās esošos atkritumu dalītās vākšanas laukumus.
  5. Latvijā depozīta sistēmas operatoram ir jādarbojas uz līdzīgiem principiem kā bezpeļņas organizācijai, nenesot peļņu nevienam akcionāram (līdzīpašniekam). Tirgotāji vai ražotāji nevar gūt peļņu no depozīta sistēmas, visa peļņa ir jāinvestē depozīta sistēmā. Lai operatora darbība būtu caurskatāma, operatora īpašumtiesībām jāpieder dzērienu tirgotājiem un ražotājiem, jo viņiem ir tieša atbildība par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu.
  6. Tirgotājiem izmaksas tiek kompensētas, taču izmaksām par iepakojuma pieņemšanu un apstrādi jāaptver tikai tiešās izmaksas par depozīta iepakojuma savākšanu un apstrādi.
  7. Depozīta sistēmas ieviešanas prognozējamie rezultatīvie rādītāji (1. gadā):

1) no pārdotā atkārtoti lietojamā dzērienu iepakojuma tiek savākts atpakaļ – 80 %;

2) no atpakaļ savāktā vienreiz lietojamā dzērienu iepakojuma tiek pārstrādāts vai reģenerēts – 60 %;

3) samazināts mežu, ceļu nomaļu un ceļmalas stāvvietu piegružojums – 75 %;

4) samazinās izdevumi mežu, ceļu nomaļu un ceļmalas stāvvietu tīrīšanai – 25 %.